jautājums ir par proporcijām un teorētiski arī par to, vai cilvēks tam piemītošo spēju un arī iespēju nopelnīt uzskata par savu nopelnu vai arī par veiksmi un talantu, kas nav paša nopelns.
ja salīdzina ar ģimeni, tad ir normāli, ja tās pelnošie locekļi, kas ir spēka gados, daļu naudas nodzer vai citādi tērē tikai sev, taču parasti viņi arī gādā par visādiem tur bērniem, vecīšiem, brāļiem narkomāniem u.tml.
un, tā kā mēs nevarētu iztikt bez visādiem tur maksimas pārdevējiem, tad būtu normāli, ja viņiem, teiksim, netrūktu elementāru lietu - pat ja kādam uzņēmējam tāpēc nāktos iztērēt personīgām vajadzībām mazliet mazāk.
ja salīdzina ar ģimeni, tad ir normāli, ja tās pelnošie locekļi, kas ir spēka gados, daļu naudas nodzer vai citādi tērē tikai sev, taču parasti viņi arī gādā par visādiem tur bērniem, vecīšiem, brāļiem narkomāniem u.tml.
un, tā kā mēs nevarētu iztikt bez visādiem tur maksimas pārdevējiem, tad būtu normāli, ja viņiem, teiksim, netrūktu elementāru lietu - pat ja kādam uzņēmējam tāpēc nāktos iztērēt personīgām vajadzībām mazliet mazāk.