Nu jā, tā laime un lepnība jau man aizmiglo acis pamatā par to, ka tā no nullītes drusku pasmadzeņojot var to izdomāt pats, nevis ka Pēcis Beisikānis to iemāca :) Pie kam, ja es būtu to izlasījusi tajos astoņdesmit-beigas/deviņdesmit sākums, kad tas hīts iznāca tautā (man tolaik bija svarīgākas lietas, ko darīt - notriekt laiciņu ar draudziņiem parkos, piemēram), vienalga, nāktos secināt, ka pagājuši 20+ gadi, kopš pēdējo reizi ir bijusi saskarsme ar matemātikām tādā akadēmiskā izpratnē :)