![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Ehh. Es jau sen pamanīju, ka man daudz labāk patīk būt uzskatītai par psihiņu, nekā dzīvot to, ko citi sauc par 'normālumu'. Pirms daudzdaudziem gadiem, kad regulāri rudeņos likos slimenīcā čiņīt muguru, reiz manu ārsti aizvietojoša kuce no neiroloģijas nodaļas teica: 'Man nepatīk tava attieksme pret dzīvi' un steigšus parakstīja man kaut kādu padomjlaiku populāru 'nomierinātāju', neatc. ko tieši.
Būdama paklausīga, iedzēru pirmo šaibu un nekavējoši aizmigu uz kādām stundām 12. Nākamās 12h pārdomāju, ka, ja šitā būtu jājūtas normālam cilvēkam, tad es daudz labāk gribu būt tāda trauksmaina.
Būdama paklausīga, iedzēru pirmo šaibu un nekavējoši aizmigu uz kādām stundām 12. Nākamās 12h pārdomāju, ka, ja šitā būtu jājūtas normālam cilvēkam, tad es daudz labāk gribu būt tāda trauksmaina.