Krustvārdu mīkla

Tjā.. Konkrētajā situācijā jau nav Tev sevi par ko īsti vainot. Un griezt riņķī pēc atjēgšanās jau arī nez vai bija vairs jēga. Labāk ielej sev ko stipru. Praksē uzzināt par savām reakcijām saskarsmē ar kailo dzīvību, to varbūt labāk šādi nevis kādā skarbākā veidā. Mans vienīgais pieminēšanas vērtais ceļa gadījums arī bija līdzīgos apstākļos - tumsa, sniegs, slidens nejēgā. Lēnām (ok, ne tik ļoti lēnām, bet lēnāk nekā vairums) ripinājos pa malējo joslu. Pēkšņi redzu, ka no pievedceļa rullē ārā smagais. Tieši man virsū. Es tā kā muku uz nākamo joslu, bet ne līdz galam veiksmīgi. Nu lūk, pēc tam ilgi domāju un joprojām nezinu, vai tajā brīdī būtu varēts izdarīt ko vairāk. Vai arī otrādi, mēģinājums izdarīt ko vairāk būtu novedis pie skatiem iz kobras 11. Bet ne jau par to laikam šis stāsts. Vienkārši, tādā brīdī domāšanai neatliek laika. Un pie stūres ķeras kāds, kuru ikdienā īsti nesastopi. Un visbiežāk arī negribi sastapt.