Esse un oktobris - 1: Savāds atgadījums ar minaretu Ļedņicē
Bet viens no stāstiem [ar vai bez morāles?], ko šodien gribēju jums paust, un kurš, turklāt, man šķiet gaužām audzinošs un pamācošs, bija šāds.
Sava nesenā darba ar izklaižu elementiem ceļojumā pa Austrijas un Čehijas nomalēm un centriem, kādā brīvākā brīdī izgadījās iemaldīties Brečlavas nogabalā piļu un citu objektu apskatei. Valtices-Ļedņices novads vispār ir visādu piļu, rotondu un kolonāžu pārbagāts; tur katrai mazai pašvaldībai savs, kā akmens kaklā karājas visāds kultūrvēsturiskais mantojums, kurā grūzt naudu kā caurā lādē. Ko viņi arī godam dara. Taču Ļedņices pils ir bagātināta arī ar milzu siltumnīcu un arī, ja var ticēt visādiem tur bukletiem, lielāko brīvdabas parku Čehijā. Kurā ir visvisādi monumentiņi, pavilioniņi, upju-kanālu sistēma, rotondas, figļi-migļi un ŠIS.
Šodien internetos es esmu uzgrūdusies visvisādiem daudzākiem skaidrojumiem, kā TAS (mošeja un minarets Čehijas laukos, ja nu kādam bija slinkums bildē ielūkoties) tur uzradies un pats galvenais, kāpēc. Tomēr vislabāk man patika fabula, kas bija izklāstīta bukletā, ko man iedeva pie ieejas parkā, proti: aptuveni 1796. gadā tābrīža apgabala pārvaldnieks Lihtenšteinas princis Aloīzs nolēmis uzsaukt vietējiem baznīcu, jo lokālā garīgā vara visvisādīgi esot izvairījusies paši no šāda darbiņa darīšanas. Nekavējoši izcēlušies kvēli strīdi, cik noprotams, gan par reliģisko saturu (jocīgi, bet nu jā, laikam pastāvejuši kaut kādi varianti konfesionāli), gan par arhitekturālo formu, kādā šai celtnei vajadzētu būt ieturētai. Tā nu divus gadus vietējie villojušies, kamēr Aloīzam viss piešķiebies līdz kliņķim, un šis uzsitis dūri galdā un teicis - še, jums nelgas! Jūs nepateicīgie! Saņemiet mošeju ar minaretu!
Un saņēma arī - ne jau šādu tādu, bet gan 68 metrus augstu, un tā bija sava laika visaugstākā musulmaniskā svētnīca pasaulē ārpus musulmaņu apdzīvotām teritorijām. 600 vīru 6 gadus susināja purvu, pārbīdīja gigatonnas zemes, dzina pāļus un visādīgi izpildījās, līdz 1804. gadā tas gatavs gan un stāv tur vēl šobaltdien. Neticat - aizbrauciet, uzkāpjiet.
Var arī sirsnīgi izsmieties par to kontekstu.