ELLES RAXTI

nu biju uz randezvous ar VIŅU... bijām iekš Dorian Gray. Patīkama klusa vieta kuru zin retais,tikai ne pusdienlaikā,kur pilns ar tautu kuri bauda biznesa pusdienas dienas piedāvājumu. Pasēdējām,padzērām [VIŅŠ šampanieti, es sarkanvīnu pēc tam mohito], parunājāmies,klausījos,skatījos uz VIŅU un domāju ko sasodīc es VIŅĀ atradu??Laikam tikai vienīgi to glīšo dibenu kurš pat tgd nelikās vairs pievilcīgs...
VIŅŠ ir pārāk tiešs,izvirtis,ar īpatnējiem uzskatiem un ļoooti daudz runā. Ja biju pieradusi ka tāda veida tikšanās reizēs citi klusē un es vāros tad šodien knapi pie vārda tiku..
Nesaprotu..tajā vidē,tajā iepriekšējā kurā VIŅU zināju,pazinu,redzēju,viņš bij pilnīgi citādāks,savādāks un visā citā ziņā likās labāxs, bet tgd pēc tām pāris stundām... godīgi sakot es esmu vīlusies... es gaidīju šo brīdi..eeemm... 2.5gadus, domāju tas būs tā tā nu tā ka visi kukaiņi pa vēderu,mirdzulīši acīs,tizls smaids uz lūpām,un pa galvu visvisādas domas, bet... nebija.. nekas no tā nebija. Nekas!
nesaprotu..goda vārds sevi nesaprotu.. ko pie velna man vajag?ko es gribu?ko es gaidu?
varbūt precīzāk būtu formulēt jautājumu kuru es gaidu un.. vai vispār ir vērts...

nu jā.. tā lūk..
"latviskāk" sakot bija abloms....