Īsa pelēkā vakara novele
Es eju pa vāji apgaismotu šķērsielu un kāda izsista loga atspulgā redzu tumšu tēlu, bet nākamajā brīdī saprotu, ka tas esmu Es pats. Atspulgs Man uzsmaida un švītīgi sakārto mēteļa apkakli un garo šalli, lai nākamajā mirklī nozustu vārtrūmes ēnās. Vientuļš klejotājs. Ādas preilenes Mani jau gaida.
Comments