vardotaja

Kaimiņi virs mums tik dikti aktīvi (skaļi arī, jā) remontējas, ka arī man ir bail, ka tikai neuzgāžas uz galvas... :(

Ja tā pieķeras, tad izrādās, ka svešvalodas apguve pūļu prasa pavisam maz. Tikai katru dienu pa pārdesmit minūtēm. Galvenais ir saņemties. Tiktāl man ir izdevies, bet tpfu- tpfu- tpfu - lai nu nenobruktu pie pirmajām grūtībām!

Par mazu palīdzību pateicībā saņēmu smalku šokolādi, izmeklētu tēju un puķes podiņā. Dienas prieks.

Kas attiecas uz "katru dienu kaut ko radīt", šodien plānā neliela dokumenta tulkojums un grāmatas turpināšana. Bet papriekšu jāieved kaut neliela kārtība mājās, citādi paskats vājprātīgs un sajūta arī ne daudz labāka.

Man ļoti gribas kaut ko radīt. Īpaši dzīvojot kopā ar cilvēku, kam ļoti patīk nolikt un nopelt visu, visu, man jo vairāk gribas izvairīties no vērtēšanas, bet DARĪT, RADĪT. Būt, nevis komentēt.
Tad nu šīsdienas iedoma tāda: katru dienu kaut ko (kaut vismazāko) radīt. Uzrakstīt, uzzīmēt, izveidot, izgatavot, iztulkot, izkrāsot, salabot... Ne obligāti funkcionālu materiālajā pasaulē. Bet kaut ko, kas līdz šim nepastāvēja.
Radītprieks.

Citkārt es ap šo laiku tikai mostos, bet šodien esmu jau paspējusi izslinkoties pa gultu, piecelties, paēst, sataisīties un iztulkot divus dokumentus. Un papriecāties par kallu lauka bildi uz sienas man iepretim, ha!

Pārmaiņas pēc pieceļoties agri, rīts sanāca nebūt ne daudz grūtāks kā parasti, toties pavisam harmonisks. Visam pietiek laika — i kaķi samīļot, i patējot un palasīt, i lēnā garā nodušoties, i istabu piekārtot... Pilnīgs pretstats vakardienai, kas bija celties — velties variants. Laikam derētu biežāk tā: celties agri, bet lai tā nav slinkošana visu dienu, bet gan tā, ka pēc pāris stundām čillīgas darbošanās dodos strādāt.

Melnas, melnas debesis, mākoņu noklātas. Un visā tajā melnumā viens balts, balts gaismas laukumiņš starp mākoņiem. Tādu skatu redzot, tiešām nav grūti noticēt, ka kaut kur tur, aiz visa, dejo ķerubi, fauni, nimfas un sauleszaķi. Un tādās reizēs gandrīz gribas ticēt, ka patiesi zvaigžņu jums ir tikai tāds vāks, ko teju, teju kāds pacels uz augšu kā leļļu mājas vāku, lai aizbīdītu citā vietā kādu ne tur iegāzušos leļļu kumodi.

Man ārkārtīgi sirsnīga šķita filma "Dead Poets Society". Viljamss mani tomēr kaut kā baigi pavelk, tāds mīlīgs un jokains. Un vispār filma kā radīta domīgām lietainām dienām.

Pēdējā laikā ar prieku atļaujos pirkt sev varbūt pat mazāk, bet toties tādas lietas, kas pašai ļoti patīk un jau no pirmā mirkļa ir acīs iekritušas. Tā šodien nopirku plānotāju nākamajam gadam ar Muchas darbu reprodukcijām — tas liekas tik ļoti mans. Kā savulaik Prāgā šo mākslinieku atklāju, tā aizrautība nav mazinājusies.

Un vakar biju uz modes izstādes "No kara uz mieru" pēdējo dienu. Baudījums.

Starp citu, arī abas Laras Kroftas filmas man patīk lielā mērā tāpēc, ka viņas tēls rīkojas plaši, bez cimperlēšanās uz nervozēšanas par sīkumiem. Jāsasit? Sadauzīsim. Jāaizbrauc? Aizbrauksim. Jānokārto? Nokārtosim. Lietas ir tikai lietas, milzu pārliecība par sevi un savu mērķi un absolūts šaubu trūkums. Zinu, ka dzīvē šis viss ir ne sevišķi iederīgs, bet kādas drusciņas šo īpašību man laikam gan trūkst.

Izlasīju Kārļa Zariņa "Spīganas purvā" un V. J. Gregri "Latvijas karalis". Abas grāmatas šķita nu ļoooti līdzīgas. Starpkaru Latvija, sižets — avantūristiski uzņēmēji, noskaņa — viss viena liela ironija. Un tomēr, lai arī pie klasikas, cik man zināms, drīzāk pieskaita Zariņa darbu, "Latvijas karalis" man patika labāk. Ja pirmais bija malšanās uz vietas, nemitīgas neizlēmības un grimšanas sīkumos atainojums, tad otrajā redzams vēriens, dota vaļa fantāzijai, netrūkst pompa un lielu sapņu, un augstu mērķu. Tā man patīk labāk. Ar to es labāk identificējos.

Spīganas purvā: http://www.ibook.lv/BD_spiganas-purva-karlis-zarins.aspx?BID=5cc29e17-3231-44e7-9d0b-924ca50bb391
Latvijas karalis: http://www.ibook.lv/BD_latvijas-karalis-jeb-cilveks-kam-visi.aspx?BID=f41b19e2-ac24-4305-a782-ce0dde3fa351

It's International Book Week. The rules: Grab the closest book to you. Turn to page 52, post the 5th sentence as your status. Don't mention the title. Copy the rules as part of your status.

"Norma ir tā, ka dabas parādība ir izejas punkts un pieminēta dziesmas pirmajā pusē."

Nespēju vien nopriecāties katru reizi, kad izpustukšīju savu dzīves telpu. Brīvības sajūta, miers un bērziņš. Laikam būtu jāpiestrādā, lai tā atkal nepiepildītos tik ātri kā līdz šim.

Grādīzers rāda +22, bet es te mīcos pa istabu no kalniem vestajā džemperī. Nevar saprast, kas ir sabojājies — grādīzers vai asinsrite. Vai abi.

Jūtu, ka vajadzēs ieviest istabā jaunu kārtību. Esošā vairs īsti nedarbojas, un tā visa rezultātā pašlaik dzīvoju mūžīgā miskastē. Laikam jau daudz kas jālādē laukā un jāievieš jaunas vēsmas. Man patīk pārmaiņas, es gribu pārmaiņas, man patiešām prasās pārmaiņu ik pēc neilga laika. Tikai tā es jūtu, ka esmu patiešām dzīva.

Bet vējš gan šodien īsteni rudenīgs!
Vasarā 3 mēnešus nodzīvoju, vispār ne reizi bikses neuzvelkot (apakšbikses neskaitās, ja). Šodien nemaz i tā negribas...

Man ļoti patīk pirmais septembris. It kā rudens sākums, it kā joprojām vasara (sevišķi — kopš vairs nav aktuāla skolas atsākšanās), bet vienlaikus atgādinājums, ka viss reiz beidzas un sākas no jauna. Man ļoti patīk dzīves pārejamība, tas, ka otras iespējas vairs nebūs — ķer mirkli vai zaudē to. Tieši šīs pārejamības apziņas dēļ esmu iesaistījusies daudzās lietās, par kurām tagad ir vislabākās atmiņas. Tieši pateicoties tai, esmu veidojusi savu dzīvi tādu, ka man pat īsti nav ko nožēlot. Ja nu vienīgi, ka tādu to veidot sāku tikai savos padsmit gados.

Darbs dzen darbu, un steigas rezultātā istabā uz grīdas ir izveidojies tāds visa kā kultūrslānis, ka brīžam tīri obligātā kārtā jāizveic kaut neliela kārtošanas darbība, lai vispār tiktu līdz gultai. Un kārtošana jau man patīk, tikai šitāda bakstīšanās... khmm. Gribētos veselu dienu, kad nesteidzīgi ieviest kārtību visapkārt, citādi lielas jēgas neredzu.

Zatleriskais "Kas es esmu?" nepamet, bet laikam jau arī nepametīs nekad.

Uz pozitīvās nots — pēdējā laikā tomēr diezgan esmu izzmainījusies ja ne uz labo pusi, tad uz interesanto gan viennozīmīgi.