Ja ņem vērā, ka draugs var tevi pieņemt tādu kāds tu esi neko nepārmetot, bet mīļākais visbiežāk visu pieņemt nespēj, vienmēr ir kaut kas, kas kaitina, nepatīk utt. tad es sāku domāt, ka draudzība un mīlestība ir divas dažāds lietas. kad tu kļūsti par mīļāko, tu visu sāc uztvert personīgi.
Jauns ķērciens putana šajā 2010-05-27 20:14
(Links)
Tev ir kaut kādas dīvainas idejas. Es mīlu savus tuvākos draugus. Mīlu ne mazāk kā es varētu mīlēt mīļāko. Atšķirība ir tajā, ka reizēm man ar draugiem nav seksa un attiecības ir uzbūvētas uz mazliet savādākiem principiem. Un tu gribi teikt, ka tu neuztver personīgi to, ko dara tavi draugi, ja tas ietekmē tevi? Un varbūt es esmu kaut kāda dīvaina, bet arī maniem draugiem kaitina dažas manas īpašības. Tikai viņi to neuztver pārāk nopietni. Un man ir bijis long-term partneris, kurš ar laiku iemācījās sadzīvot ar manu dramatiski smago raksturu. Man liekas, ka viņš joprojām ir gandrīz vienīgais cilvēks pasaulē, kurš vienmēr spētu pareizi reaģēt uz jebko, kas ar mani notiek. Un man ir bijis draugs, ar kuru mēs daudz, daudz strīdējāmies, jo mums katram bija īpašības, kuras vienam otrā kaitināja, bet tas padarīja mūs tikai par tuvākiem draugiem.
Un vēlreiz - mīlestība ir jūtas, bet draudzība ir attiecību veids. Tās ir divas dažādas lietas, bet neizslēdz viena otru.
Un vēlreiz - mīlestība ir jūtas, bet draudzība ir attiecību veids. Tās ir divas dažādas lietas, bet neizslēdz viena otru.