Tā sajūta

Man ir aizdomas, ka man vnk patīk tēlot cietēju. Pašai savā priekšā. Un negribas sev atzīt, ka viss jau sen kā beidzies, ka viss jau sen kā pārdzīvots un aizmirsts, ka patiesībā mani interesē citi vīrieši vairāk, nekā es spēju iedomāties.
Jo rakņāties pa gruvešiem taču ir vieglāk, nekā sākt būvēt jaunu māju no pamatiem. Jo tur taču ir jāiegulda gan laiks, gan spēks, gan darbs, gan nauda. Un nevienam jau negribas strādāt. Gribas jau visu gatavu.
Ak es, sasodītā sliņķe!