|
|
Wednesday, January 27th, 2010
| |
00:56
|
|
ir nolemts pievērsties celibāta maratonam... interesanti, cik ilgs tas izvērsīsies, kādas būs atziņas, kas no tā visa mainīsies.
|
|
(2 comments | ir ko piebilst)
|
| Sunday, January 17th, 2010
| |
13:50
|
|
pastāvīgā miegainība un trulums domās. stūķē viņā zinības iekšā cik uziet, galva vienalga tukša un bez viedokļa. nav skaidrs, vai tā arī vajag un laiks pārtraukt par to gruzīties, vai arī jāiet pie attiecīga terapeita, lai izraksta nootrapilu. dziedniece teica, lai katru dienu nostaigājot kilometrus piecus vismaz. "staigā! tev vairāk jāstaigā. un noliec svecīti pie brīnumdara nikolaja!", tā viņa teica.
|
|
(1 comment | ir ko piebilst)
|
| Friday, December 25th, 2009
| |
12:54
|
|
no arhibīskapa vanaga ziemassvētku sprediķa: jēzus bērniņš esot guldīts silītē kā norāde tam, ka dievs mums sūtījis dzīvības maizi. jo sile, lūk, esot domāta barībai.
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Thursday, December 24th, 2009
| |
23:27
|
rīgā iebraukusi jaunības dienu draudzene, ar kuru kopā mēdzām slīpēt deju grīdas un iefanot par hardcore tekno, nopietnos apmēros eksperimentēt ar narkotikām un iepazīt bandītu iecienītas andergraund atpūtas vietas maskavā. vēlāk viņa nopietni uzsēdās uz heroīna un opiātiem. tad uz laiku pazuda. pēc gadiem pieciem, kad puse no mūsu draugiem jau bija atstiepuši kājas, viņa uzpeldēja vīnē, kur strādāja bordelī, bet brīvajos brīžos piehaltūrēja par aģentu dīdžejiem un organizēja divdomīgas dabas izklaides pasākumus austrijas naudīgā gala pervertiem.
viņa zvana, bombardē skaipā un par visām varītēm grib satikties. rīgā būšot nedēļas divas - apciemot uz svētkiem vecākus un nomainīt krūšu implantus (vecie esot sagājuši grīstē. iežmiegti korsetē, tie pieņemot četrkantīgu formu).
viņa joprojām sakās ēdam ekstazīnu kā sāļos riekstiņus. joprojām nemitējas doties uz punta del este urugvajā vai ibisu, lai nedēļas trīs no vietas pavadītu, pieplakusi pie rēcošām tumbām vai ķemmējot krēpes salonu lauvām privātās kokaīniķu āfterpārtijās. atplūdu sezonās viņa esot pasākusi rūpēties par balansu dzīvesveidā: regulāri piekopjot jogu un ēdot tikai bio.
savos izteikumos par maizes darbu viņa ir visai mīklaina, un sniegtais info lāgiem neklapē, tomēr ir skaidrs, ka naudas viņai ir kā spaļi, kas tiek notriekta - vai varbūt tomēr nopelnīta? - metoties skaidri nedefinējamās attiecībās ar apšaubāma tipa pleibojiem londonā, vīnē un sentropē.
viņa joprojām sevi uzskata par manu draudzeni: sit klaču, hago, un sakās nesaprotam, kad gan es beidzot tikšot galā ar savu mūžīgo gruzonu un atsākšot normālu dzīvi. pēdējo reizi mēs tikāmies pirms gadiem trim barselonā un kopā pavadījām teju visu rudeni. tobrīd kā reizi biju antidepresantu kūres sakumā. flegmātiski staigāju gar jūru, vakaros daudz dzēru un regulāri saindējos ar sī-fudu. savukārt viņa bija spējīga kā rītos, tā vakaros bez mitas vīterot nonsensu, liekot atminēties par sievišķi no selindžera stāsta "banānzivtiņas", kura laiski krāsoja nagus un trieca klaču pa telefonu ar māti, ne nieka nenojauzdama par nule noprecētā lauleņa nodomiem ietriekt sev deniņos lodi.
norunājām rīt satikties un aiziet kur paēst vakariņas. džingl belz va bank!
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Wednesday, December 23rd, 2009
| |
03:15
|
|
arvien retāk mēdzu pacelt, ja zvana no nepazīstama nummura. it kā jau nav nekādu iemeslu baidīties. vienkārši slinkums iespringt uz pārsteigumiem. vislabāk ir tad, ja visu dienu vispār neviens nezvana, kas mēdz atgadīties arvien biežāk. laikam visi palēnām sāk nojaust lietas apstākļus. kā alternatīvu socializācijas formu nosūtīju šodien pāris vēstules. man liekas, ka tas varētu būt patīkami: vērt vaļā aploksni, sagaidot kārtējos "priecīgus z.sv. un l.j.g.", bet tur vēstule un par svētkiem ne vārda.
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Tuesday, December 22nd, 2009
| |
23:52
|
|
mammai arvien biežāk parādās tādi sīki, bet ievērības cienīgi atmiņas zudumi. ulmaņlaika meitene, kas visu mūžu apzinīgi un neslēpdamies ir svinējusi ziemassvētkus, te pēkšņi man mēģina uzstājīgi iestāstīt, ka ziemassvētku vakars ir trešdien, 23.-ajā, nevis ceturtdien. un es nezinu, kā man pareizāk pretargumentēt; blenžu kalendārā un saku: "labi, tad trešdien būšu klāt un cepsim pīrāgus." savukārt pagājušo nedēļu viņa - cilvēks, kas braucis uz madridi vairākkārt, lai tikai jau atkal varētu pabūt prado, man vaicāja, kas ir spānijas galvaspilsēta. skumīgi, ja spožiem prātiem lemts aiziet apsūbējušiem.
|
|
(ir ko piebilst)
|
| |
10:48
|
|
jau otro nedēļu viegla nelabuma sajūta. fiziskā nozīmē. tā kā pēc karuseļiem. vai bērnu dienās pēc ilgāka brauciena vecāku žigulītī.
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Monday, December 21st, 2009
| |
00:28
|
|
vajadzētu ieviest maku saimniecības naudai. glabātos tāds virtuves galda atvilknē, un tiktu vērts vaļā vienīgi tad, kad jāiet uz tirgu vai jānoskaita čungurs ogļu nesējiem. jāsaka, ka lieti komplektā piederētos arī dienestmeita, kura kontrolētu, lai izdevumi nepārsniegtu iepriekš nospraustos apjomus un vienmēr tiktu rūpīgi fiksēti saimniecības grāmatā. pirms pāris mēnešiem kā reizi tādu grāmatu ieviesu, bet jau otrajā nedēļā viss aprāvās reizē ar bankrotu ārzemju ceļojuma laikā. dienestmeita neceļotu.
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Sunday, December 20th, 2009
| |
17:00
|
lucian freud: my mother was ill for eight or nine years. she was in her nineties when she died. she had tried to kill herself when my father died. she did a perfectly good job, but she was found by her sister, who lived next door and brought her back to life when she was virtually dead. after that, even though my mother had amazing health and was really fine, she pretended she was very ill. she was just terribly depressed to be still alive. i started painting her, because she had lost interest in everything, including me. before then, i always avoided her because she was so intuitive that i felt my privacy was rather threatened by her.
"the painter's mother iii",(1972), oil on canvas
"the painter's mother (final version)", (1982), etching
|
|
(ir ko piebilst)
|
| |
15:01
|
...1805. gadā garīgi slimais helderlins tiek ievietots tūbingenas klīnikā, kuru vadīja ferdinands authenrīts (medicīnas vēsturē viņš iegājis kā izgudrotājs maskai, kas psihiski slimos "atturēja" no kliegšanas). jau gadu vēlāk viņš gan tiek no slimnīcas izrakstīts kā nedziedināms, un ārsti neparedz viņam nodzīvot ilgāk par gadiem trim. uz šo laiku savā apgādībā viņu uzņem galdnieks ernsts cimmers - izglītots vīrs, kurš savulaik lasījis un apbrīno helderlina "hyperion". dzejniekam tiek atvēlēta augšstāva istaba namā, kurā mitinās galdnieka ģimene un kas savulaik bijis pilsētas nocietinājumu tornis. cimmers un viņa ģimene rūpējas par garīgi vājo helderlinu līdz pat viņa nāvei, kas pienāk vien 36 gadus vēlāk. vilhelms vaiblingers, jauns dzejnieks un jūsmīgs helderlina darbu cienītājs, sarakstījis nomācoši drūmu darbu, kas sniedz ieskatu tukšgaitā, kādā aizrit helderlina mūža otrās puses ikdiena. gadiem ejot, helderlins kļuva par tādu kā tūrisma apskates objektu, kuru apciemoja ziņkārīgi ceļotāji un autogrāfu kolekcionāri. spontānos saprāta uzplaiksnījuma brīžos, viņš dažkārt tiem sacer īsus dzejoļus, kuriem ir perfekts pantmērs un atskaņas, bet vairumā gadījumu jēgā nenolasāms vēstījums. zināmākais no izņēmumiem ir rindas, kuras viņš veltījis savam kopējam cimmeram:
"die linien des lebens sind verschieden
wie wege sind, und wie der berge grenzen.
was hier wir sind, kann dort ein gott ergänzen
mit harmonien und ewigem lohn und frieden..."
|
|
(ir ko piebilst)
|
| |
14:43
|
|
izkliedētība ir sasniegusi maksimālo punktu. ap pusdienlaiku nolēmu salikt plauktos grāmatas, kas izkaisītas pa galdiem un pagaldēs, pie gultas un ap to, bet izrādījās, ka teju visas ir vajadzīgas, visas teorētiski tiek lasītas. saskaitīju, ka kopumā šobrīd esmu iesācis 17 grāmatas. vairums guļ atvērtas uz mutes otrajā, trešajā nodaļā un lēnām nosmok aiz turpmākas uzmanības trūkuma.
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Saturday, December 19th, 2009
| |
19:33
|
|
vakar, kad gāju gulēt, optimisma stabiņš rādīja, ka bākā ir krietni virs puses, bet pamodos pilnīgi sausā: bez dzīves jēgas, bez prieka, bez čakluma vai lustes socializēties. brokastīs flegmatiski nograuzu veselu bļodiņu piparkūku, klāt piestrebjot kafiju ar pienu. sāpēja arī kakls. nogāju līdz veikalam pēc svecēm, cerot, ka zviedru modelis cīņā pret ziemas depresiju varētu nedaudz palīdzēt. tagad te ir kā katoļu dievnamā. varētu pāris parafīna izstrādājumus vēl uztupināt arī uz galvas un iejusties drūmās lūcijas lomā. aiz loga kokos pulcējas kovārņi. vai vārnas. nekad nav bijis skaidrības, kuri ir kuri. krā. krā. krā. pēdējā advente klāt!
|
|
(ir ko piebilst)
|
|
|
|
|