Man liekas, reizēm pēc lielām pārmaiņām, mēs nonākam pavisam citā līmenī(ne labākā, ne sliktākā, vienkārši savādākā), kur diemžēl daži draugi nespēj mums sekot. Un var raudāt un skumt pēc draudzības, kas ir bijusi, bet tās tur vienkārši nav.