I have this thing for past

Skatījos uz bildi un viss likās tik svešs. Nepazīstams un tāls. Vienīgā saikne bija manas zināšanas par to, ka tas ir noticis un eksistējis. Bet tik pat labi es to būtu varējusi izdomāt, tieši tik svešs tas likās. Tam visam pāri gan paliek tā sajūta, ka re, te es esmu, un pirms tam es nebiju salauzta. Bet tagad esmu. Ne tā, ka salauzts gars, vai vēl, kas tāds, bet... es nezinu. Kaut kas liels un fizisks. Gars ir pārāk netverami. Bet salauztais ir kaut kas ļoti tverams. Reizēm man patīk ceļot laikā, un paskatīties uz drupām. Kā ir? Kādas sajūtas? Vai jau sāp? Vai vēl sāp? Gandrīz kā CSDD eksāmens onlainā, lai var zināt, vai ir jēga iet kārtot īsto. Nope