April 8th, 2015
Pagājušajā nedēļā beidzot nogriezu matus tā kā man gribējās, tb- izskuvu sānu. Tagad, kad šitā mode beigusies, beidzot var. Un dikti sapriecājos, varu gan izskatīties kā dusmīgs sieviete, gan absolūti klasiski, atkarībā no tā kā celiņš. Nu lūk, un tad man visai tādai lepnai, cienījamā draudzene pirmais, ko teica bija, ka nu jā, vaigi tagad izskatās apaļi (tas ir mans lielākais bieds, mana sejas forma mani besī, būsim godīgi)(bet labāk, ka ir tāda, nekā nekāda), un kopš tā laika es neesmu varējusi paskatīties spogulī ar tādu pašu prieku, nedomājot- tuklais sivēns. Un pēkšņi ne tikai vaigi ir apaļi, bet arī dibens nav tāds, un vēders klusiņām ļum. Tas varētu tā būt arī objektīvi, jo pēdējās 2 nedēļas mans uzturs ir bijis ļoti nesabalansēts, lai neteiktu, ka saldumus esmu ēdusi tā it kā tie būtu pēdējie saldumi manā mūžā. Bet es to būtu uztvērusi pavisam mierīgi un rezignēti, ja ne tās velna piezīmes.