visos sapņos par māsu, parādās diagnoze un un viņas nenovēršamā aiziešana. Nevaru saprast, vai tāpēc, ka esmu līdz kaula smadzenēm pieņēmusi, ka viņa ir prom un tāpēc arī sapnī neredzu iespēju, ka viņa varētu būt vesela un dzīva vai arī tas laiks, bezpalīdzība, slimība un sāpes ir tā ieēdušās prātā, ka es netieku no tā savā galvā prom.
Man Tevis sasodīti pietrūkst, mās. Īpaši pavasaros. Mur.