interesanti, ka personificēju sevi ar cilvēkiem, kam patiešām iet sūdīgi, kam ir nopietnas problēmas un patiesi ir jācīnās, lai noturētu galvu virs ūdens un nenoslīktu savā prātā. Laikam jau man patīk iztēloties sevi kā baigo cīnītāju un vienlaicīgi cietēju, lai gan viss, kam esmu gājusi cauri ir smalkas first world problems. Tikai to vienu reizi viss bija savādāk, bet es nevaru to valkāt sev līdzi kā attaisnojumu būšanai nožēlojamai.
Acīmredzami, man liekas, ka depresija un pašnāvnieciskas domas ir daļa no dumpinieku romantikas... Geez, you're not too clever, are you?!