February 10th, 2011
ar visiem 20 neprātā gribas sist pa klaķenes taustiņiem, kliegt, ārdīties, ēst līdz paliek slikti, dzert līdz izrubos, bet droši vien gribās saņemt meilu, kura vārdu spēlēs aizmirsties, ieritināties iedomātajā klēpī un smieties. Tā kā nevaru vienu, daru otru... Šodien nez kāpēc sāp, tā truli un nomācoši. Nav spēka priekam. Redzēju bildi, kurā begimots skatoties uz vienradzi tv, skrien pa tredmilu. Jūtos tā pat- emocionāls begimots wannabe vienradzis. Fak jū, pasaule