Kamēr kapteinis Amerika tiekas ar pāvestu un plkst. 20.00 glābj pasauli (ir tāda Elbow dziesma), tikmēr es pats sev esmu sarīkojis ballīti ar blekdžeku un kaķīšiem, manā gadījumā gan Purvīšiem, pārgājieniem un filmām.
Tas reizēm ir nedaudz skumji, jo man patīk parādīt, piedzīvot un retrīverēt, bet kinda arī jābeidz ekspektēt, ka lietas būs tā kā es esmu iedomājusies. Man vispār liekas, ka we work with what we have ir ne tikai ļoti pragmatiska pieeja, bet arī sustainable. And there are some things that I want to sustain more than others.
Tā es pavisam nejauši vakar tiku pie absolūti brīnišķīgākā nepārgājienu pārgājiena, ar ziedošu viršu klājienu, bišu sanēšanu, saulrietiem pār siena laukiem, dīvainu mednieku māju, miljons sēnēm un neviena cilvēka (tas izskaidro tās miljons sēnes).
Ja nu jums kaut kad tagad gribās neprasīgu vakara pastaigu 13km garumā, tad lūdzu- https://baltictrails.eu/lv/forest/day/66
No centra autobusi uz Sēnīti iet ik pēc 30 min at least, no Vangažiem atpakaļ arī, viss ir relatīvi viegli atrodams- uz kokiem balt-dzelten-balti marķējumi vai lejupielādēta gpx maršruta karte, ko atvērt LVM GEO app'ā.

If anything will ever save my life it is going to be a movement of sorts.

Šim visam ir arī part One, par to, kā es te nonācu, bet es neesmu droša, ka es zinu, ko par to teikt vai kā par to domāt.