par to otro - protams, ka ir jāstrādā ar visādiem lielajiem paterniem un disfunkcionālajiem uzvedības modeļiem, bet ir daudz vieglāk risināt underlying issues, kad ir vajadzīgais reassurance, lai tās ciešanas pašas par sevi neatņemtu visu enerģiju, ko citādi varētu ieguldīt problēmas risināšanā. un man reizēm šķiet, ka šī ir lieta, ko bieži vien visādi pašpalīdzības guru kaut kā izlaiž, nu, to daļu, kurā, lai gan mēs katrs esam atbildīgi paši par sevi individuāli, ir milzīga nozīme tam atbalstam, ko mēs (ne)saņemam. man laikam nedaudz gribētos, lai drusku vairāk runā par to, ka ir absolūti ok, ja mums vajag citu cilvēku ieguldījumu dažādās formās, ka mēs nevaram vienmēr efektīvi pilnīgi visas savas piņķerīgās jūtu un uzvedības problēmas atrisināt cēlā un varenā solo action, visu pats-pats-PATS. jo, nu, haha, arī tos underlying issues jau mēs sev nesagādājām bez citu cilvēku palīdzības :D