Pagājusī nedēļa ir beigusies, lai dzīvo pagājusī nedēļa!
Es tik ļoti lepojos un priecājos par saviem talantīgajiem draugiem un paziņām, mani tik ļoti iepriecina tas, ko un kā viņi dara lietas, netieši veidojot man pasauli, kurā es jūtos ērti un priecīgi un ar kuru man gribās dalīties, vicināt rokas un teikt- eu, eu, look at this precious!
manī ir tāds milzīgs maigums un mulsums par visiem Šiem cilvēkiem, ka kaut kādā veidā man ir vismaz nedaudz izdevies kļūt tam/viņiem piederīgai. Un es reti kad jūtos kaut kam piederīga.
Gribās nedaudz apturēt šo sajūtu, vēl nedaudz ilgāk tajā uzkavēties, just to milzīgo maigumu un mīlestibu pret draugiem, līdzcilvēkiem, partneri, prims to atkal aizslauka stress un darbi.
ļoti priecājos par draugu, kurš šo nedēļU arī pavadīja feminisma zīmē, kurš ir blakus un atbalsta. Viņš arī ir viens no tiem, uz kuriem man šodien gribās skatīties un justies pārsteigtai par to, cik ļoti man ir paveicies. Labi, būsim godīgi. par saviem tuvajiem es vienmēr jūtu to "Kā man ir paveicies!", bet man liekas svarīgi to apzināties. Atkal un atkal atskatīties un pamanīt visas tās fantastiski brīnišķīgās īpašības un mijiedarbību, kas reizēm ikdienā kaut kur aizpeld un iejūk starp kaķa spalvām, sarunām par to, ko ēdīsim vakariņās (kartupeļus un humusu, es nesaprotu, kāpēc mēs par to vispār vēl runājam :D ) un nogurumu. Reizēm mani kaitina viņa optimisms un NAV JAU TIK SLIKTI, bet tas kaut kā pielīp, ja ļauj tam pielipt un pavelcies līdzi. Es zinu, ka tā ir viņa izdzīvošanas stratēģija, bet saliekot to kopā ar manu, sanāk diezgan veselīgs mindsets.
Ar to es vnk gribēju atzīties mīlestībā visai pagājušajai nedēļai un cilvēkiem tajā