Maiguma drāma x daļās
Tātad 153km un 24h vēlāk.
Saņēmos un beigās aizbraucu uz Mālpili skatīties teātrus. Šis ir tieši tas kā es iedomājos savu dzīvi un kāpēc es gribēju tiesības, lai vienkārši randomā pēc savām vēlmēm un vajadzībām kaut kur aizbrauktu, nevienam neko nelūdzot un neprasot (heh, pēc sarunām terapijā es gan uz šo skatos ar drusku lielākām aizdomām, bet hei, reizēm savi coping mehānismi dabūt tev tiesības!)
Izrāde bija ļoti maiga un sirsnīga, ļoti rekomendēju. Cita starpā Mālpils kultūras nams ir ļoti ok vieta, kur braukt skatīties teātri, Valmieras teātris tur pabieži viesojas, un man liekas, ka uz tādu Mālpili no Rīgas ceturtdienas vakarā ir vieglāk aizbraukt kā, piemēram, uz Valmieru.
Pati braukšana bija, well- PIEDZĪVOJUMS.
Un daļēji es tajā vainoju to apsēstību ar KA TIK KĀDS NEBRAUC PAR LĒNU.
Lai cik lielisks (ne es) tāds iesācējs būtu, vienmēr būs pirmā reize, kad viņš naktī, tumsā brauks pa nepazīstamu, līkumainu un kalnainu divu joslu ceļu, kur maksimālais ātrums ir 90 km/h. Un nekāda vizināšanās pa Mūksalas apli vai Maskačku tur nepalīdzēs. Es domāju, ka tas būtu bijis mazāk bailīgi un vairāk droši, ja es būtu varējusi atslābt, un man galvā nebūtu tā balss, kas visu laiku raizējas par to, ka es cilvēkus aiz sevis kavēju un tāpēc izraisīšu avārijas situāciju, viņiem mani apdzenot, un ko es vispār lienu uz ceļa, ja nemāku šitā droši braukt. Generally es braucu pārāk ātri savām prasmēm un biju nestabila uz ceļa. Ir jāiemācās pohuj par šo, kamēr neesmu stabils braucējs. Visā besīgā posma garumā tāda mašīna, ko kavēju gan bija tikai viena, toties atpakaļceļā man pa priekšu brauca, kāds ļoti nedrošs rausītis.
Ļoti jāuzteic tāspuses fauna- pelēks kaķītis pār ceļu skrēja pa gājēju pāreju, bet atpakaļceļā lapsis stāvēja pie ceļa un gaidīja, ka es pabraukšu garām.
Visā visumā spriedze bija pamatīga, pēc vienpadsmitiem biju mājās, iegāju dzīvoklī un sajutos kā dzērusi, lai gan, protams, nebiju. Un vakar arī atnākot mājās aizmigu šešos.
Toties pēc tam pa dienu, braukt pie mammas un pa pilsētu likās tik viegli, taisnas līnijas, visu var redzēt, mazi ātrumi, izcili.
Tā rūdījās tērauds. Jebšu, runājot kapteiņa Amerikas vārdiem- but did you die?!
