mana brīnišķīgākā vakardienas jogas pieredze bija pasniedzēja, kas relaksācijas brīdī runā visādas jaukas un atbalstošas lietas, par to, ka ir jāizturas ar mīlestību pret sevi, ka esam labi un svarīgi un tad- MĒS PIEDZIMSTAM VIENI UN NOMIRSTAM VIENI!

šausmīgi saķiķinājos.
bet man ļoti patīk, cik izaicinoša joga ir manam ķermenim un kā man likās- arī manai galvai. Bet nē, galva tur jūtās kā mājās.
Also, kas notiek ar rokām pēc 180 (vai 120) sveicieniem saulei?! Tev iedod jaunu pāri?!