Man liekas, ka manī kaut kas fundamentāli nav pareizs veidā, kādā es runāju, stāstu lietas. Citādi es nespēju izskaidrot to, ka cilvēki saprot no manis teiktā lietas, ko es nemaz neesmu teikusi, domājusi, kas nav bijis saturs tam, ko plānoju teikt.
Kas īpaši interesanti, piemēram, šībrīža draudziņš regulāri saprot pīīīīlnīgi ne to, ko es esmu teicis. Un tas nav par toņiem, uzbrauciens vai neuzbrauciens, nē, tas ir par teiktā saturu. Savukārt ir citi tuvi cilvēki, ar kuriem tas tā nekad nav. Ok, reizēm kāds pārpratums, sure, bet ne regulāri.
Tāpēc es domāju par to, kas mūsu informācijas uztverē ir tik atšķirīgs.

es ceru, ka vakarā pēc darba līs, un es bez sirdsapziņas pārmetumiem varēšu pa taisno doties mājās cept raberberkūku, kādam kurš šobrīd gribot būt mazā karote :) zis is a very svīt message