vienpatībai ir tik mierīgi rīti. Es spēju nedzert, es spēju laicīgi aiziet gulēt un pamosties pietiekami agri, lai dotos skriet un darbā ierastos, kad te vēl viss kluss un mierīgs. Es spēju vakaros laicīgi doties izbraukumā un atgriezties mājās bez sajūtas, ka diena jau ir beigusies un man nav bijis laika atvilkt elpu. Tās mazās lietas, un tad es varu nedaudz būt. Nedaudzie mirkļi bez trauksmes šobrīd liekas tāds atvieglojums. atvieglojums par to, ka tie vispar vēl manī ir, it's not all lost.