Es zinu, ka šis pasākums nav par mani, bet es jūtos pārsteidzoši sāpināta, par to, ka tuvs bērnības draugs nejutās tā, ka vajadzētu/gribētu man izstāstīt par savām kāzām. Kas bija februārī.

Man reizēm ir sajūta, ka cilvēki man ir daudz mīļāki un svarīgāki, nekā es viņiem. Sasniedzot savu ideālo "es", tam nebūtu nekādas nozīmes