Es vienmēr esmu domājusi, ka esmu diezgan praktisks cilvēks, bet ka tik..
Šodien sanāca apraudāties tieši virs pusdienu salātu bļodas, un prāts, pilnā nopietnībā nodomāja:"Re, cik labi, ka nepieliku sāli".
Salting salad with tears since forever!

Attiecībā uz spēju letting go, man ir visas pasaules cīņas suņu sakodiens. Un es nesaprotu kāpēc. Kur ir tas issue?! Tehniski es taču esmu tas, kas vienmēr un visur sagaida, ka no viņa atteiksies, ka visi aizies. Huļi tas transformējas nespējā palaist vaļā