Vakar runājām par bērniem. Kurš grib, kurš negrib. Ļoti man mīļš, but this is the beginning of the end. Jo kāda jēga, ja gribam ko tik fundamentāli atšķirīgu. Esmu apņēmusies nepretoties nevienam kārdinājumam. Žēl tikai, ka nevienu citu jau nekārojas.

Šim visam klāt arī vēstule no igauņu ex, par botām un vecu draugu dāvanu, kas palikusi pie viņa, un kuru viņš varētu atsūtīt pa pastu. Vēl ne tik sen es to būtu uzskatījusi par zīmi. Šodien man tikai ir žēl, ka cilvēks, ar kuru mijiedarbībā ir veidojusies liela daļa manas personības, vairs nav manā ikdienas kontaktu listē.