Mmm, tie brīnišķīgie mirkļi, kad liekas, ka esi savilcis savu sūdu kopā, bet tad Tu piedzeries un atklāj, ka nē, tu esi tik pat psiha un nestabila kā iepriekš.

Vēl ir jāiemācās nepieķerties! Un to es saku pēc nedēļu garas afēras, kas, manuprāt, nu ir beigusies. To es tā kā zināju, ka beigsies, un šis ir tikai priekam, bet ziniet, ar mani ir kā tajos aņukos par sievietēm un porno... Es nezinu, kāpēc vienmēr gaidu laimīgās beigas. Pat ja īsti neiet piesirds. Tik un tā aizsapņojos par nākotni. Man ir nemitīgs uzmanības deficīts un stipri kropļota pašapziņa? Vai arī tik dziļi ieaudzināta doma, ka sieviete bez vīrieša ir lūzere?

Bet nedēļa bija ļoti priecīga.