Jāņtārpiņus. Ļoti gribu redzēt jāņtārpiņus. Gan jau viņiem ir par aukstu. Bet es tik sen neesmu viņus redzējusi spīdam, un tas mani šobrīd padara skumju. Viss mani šobrīd padara skumju. Stulbie hormoni

labi, tie nav velna jāņtārpiņi, ko gribu redzēt. Tas ir sūda e-pasts. Mazītiņa ziņa. Pāris vārdi.

Ir pagājis gads. Un ir pagājuši bez 10 dienām pieci gadi. Un man iet sūdīgi. Man iet labāk, bet sūdīgi. Sūdīgi pirmās pasaules problēmu izteiksmē, bet tas tiešām nepalīdz man gulēt labāk. Vai nesēdēt te un nekaukt kā muļķei. Ļoti gribās pagriezt laiku atpakaļ. Ļoti gribās beigt cerēt. Ko tik man negribās, bet visvairāk gribās zināt- kāpēc?! Kāpēc lietas uzdrošinās notikt tā, kā tās notiek. Ar kādām tiesībām. Un kāpēc es neesmu visu varena. Kāpēc nepietiek ar to, ka kaut ko ļoti gribi. Kāpēc Tu vari darīt visu iespējamo, bet tas nekādi nepalīdz. Kāpēc reizēm Tu un es esam bezspēcīgi.
Šodien ir tā, bet rīt es pamodīšos un atkal būšu priecīga. Varbūt jau šodien, kaut kur starp izbraucienu ar riteni un vīnu.