Ah dies kā kārojās saldumus! Cepumus, kūkas, šokolādes- bring it on! Un graudaugus! Maizi- kukuļiem! Par visu pārējo- meh. Maizi un cepumus dodiet!

Pirmdienās skriet ir tik forši, solis viegls un prāts mundrs. Ar katru nedēļas dienu pēc tam muskuļi top nogurušāki un solis- smagnējāks. Bet rīta klusais prieks ir būt ātrākai par sportiska paskata džekiem, kuri, droši vien, tikai tagad ir sākuši skriet (Jā, mana sāpe ir tajā, ka gandrīz jebkurš vīrietis fiziski ir spēcīgāks par mani pat neko īpašu tā labā nedarot. Un to es remdēju pārākuma izjūtā pār skriešanas iesācējiem- vīriešiem. I'm a hard-headed woman, I'm a bitch on heat! Kā teiktu misters Frajs).

Visas brīvdienas novizinājos ar riteni, purniņu pret sauli pavērsusi. Apciemoju Balto kāpu, tur tagad mežiņā burvīgs smilšains ceļš pa kalniem iet. Ikurāt radīts manām vajadzībām. Un svētdienas vakarā pēc ilgiem laikiem beidzot atkal izmetu līkumu ar mazo rudo, kurš, tā pat kā es, neiebilda pret ieilgušo "darbu" no zemes. Darbs pēdējos mēnešus izpaudās kā labākā smilšu pleķa atrašana, lai rudais varētu izvārtīties (PĒC TAM, KAD ES VIŅU BIJU RŪPĪGI TĪRĪJUSI, JA!), 3 laiski apļi kordā un ceļš uz mājām, kura laikā viņš vai nu košļā manu jaku vai arī mēģina apēst kādu pērno zāles kumšķi.

https://www.youtube.com/watch?v=QbzfINsCcVY

Vegānkūku liels pluss ir arī tas, ka beigās var bez bažām izlaizīt mīklas bļodu!