I'd do cycling and you
Trīs dienas pārtapa četrās un apstājās 365. km. Kā teica cīņu biedrs- katrai gada dienai pa vienam km!
Tukums- Kandava- Sabile- Kuldīga- Usmas ezers- Talsi- Mērsrags- Rīga. Mazo pilsētiņu šarms un žēlums par to, ka tik daudz ir iznīcis. Var jau būt, ka kultūra iziet pilsētās, bet pārāk bieži netiek tālāk vai augstāk par pilsētas centra 4 kvadrātmetriem.
Brauciens bija zīmīgs ar lapseņu daudzumu un to, ka par spīti visam, salijām tikai divreiz un drusciņ, visā pārējā laikā minām un izbēgām no lietus. Nav lielāka prieka kā vakarpusē pa vējam mīt uz izdomātās telts vietas pusi ar 35km stundā, nepieliekot nekādas pūles.
Nakšņojām Pedvālē ābeļdārzā un no rīta gājām skatīties tuvākās skulptūras, brokastojām Vīna Kalna kafejnīcā un maksājām par Abavas rumbas ieraudzīšanu, kas mani nedaudz pārsteidz, jo... Nu jā. Kids, nature is not for free.
Kuldīga ir skaista, Kuldīgai cauri izbraucām piecreiz, un Kuldīga lika elst pat citādi visai ieturētam pilsonim. Es redzēju stūri Vītoliņa izstādes, tas man lika justies par kripatiņu kulturālākai.
Sabile ir tik mīlīgs kalnā-augšā-kalnā-lejā-un-māja-kalna-galā
Usmas ezera apkārtne ir... kā lai to pasaka- nožēlojama. Ar izcirstiem klajumiem un zālēm aizaugušu grambainā ceļa malu.
Ja neskaita to vienu kepmingu, kur palikām mēs, viss pārējais likās izmiris. Kempings lutināja ar vācu tūristiem, kam agrā rītā patīk skaļi sarunāties un pirtiņu ezerā, kur ar atļauju ielavījāmies, lai sasildītu vecos kaulus un vērotu pamalē zibeni, kas līdz mums tā arī neatnāca.
Talsi. Talsos ēdām. Pārmaiņas pēc bija labi. Pūta vējš, pa kājām maisījās ruds runcis, un es miedzu acis saulē, tajos retajos brīžos, kad tā mūs aplaimoja. Diemžēl tādu vai citādu iemeslu dēļ (steiga, lietus, nogurums) nekad tā īsti neesmu Talsus redzējusi. Es ticu, ka Talsiem ir potenciāls.
Mērsrags kā jau Mērsrags, kafejnīca ar labāko kafiju Kurzemes sīkajās kafejnīcās bija uz vietas, plānās pankūkas varēja nopirkt saimniecības preču veikalā un gulēšana pie jūras teltī manu pārkairināto prātu satrauca tik ļoti, ka piedzīvoju axe murderer trauksmes uzplūdus visu nakti. Jā, zinu, esmu sisītis! Un man ir bail!
Engurē noteikti iebrauciet kafejnīcā Būda, kur dod dzeramu kafiju un omletes, kas izmēros, siera un arī šķiņķa daudzumā (es nē, to viņš) atgādināja mazu zilonēnu vai ko tādu. Nemaz nerunājot par piedevu 7 veidu dārzeņu salātiem un kompeti pie kafiju, kuras nosaukums biedram lika ilgi ķiķināt par to kā latvieši mēģina kļūt internacionāli (Rokenrol)!
Es esmu apmierināta. Es esmu skumja. Es biju dusmīga un agresīva tikai divas no kopā pavadītajām 5 dienām, bet tā kā es cepu kūkas un vispār šoreiz biju tā, kas gatavo- tas neskaitās. If I cook, I bitch!
Es gribētu būt vēl apmierinātāka, tas ir- biežāk...
