Chinawoman ir ļoti pavasara melanholijas mūzika. Gribētos arī šopavasar uz koncertu. Viņa un Richard Hawley varētu būt šī brīža must have to retain sanity.
Bankrats nemaz nav tik traki, ja ir parāds, kuru Tev atdod un nelieli krājumi skapī. Tievāka nekļūstu- darbā nemitīgi ir pieejami cepumi, tas saskan ar mana ķermeņa dvēseles stāvokli, kas visu laiku pieprasa saldumus. Eh, bien! More sporty activities!
Tāds vārtīšanās-savā-dublī šorīt. Neko negribās, ne draudziņus, ne vienatni. Izdzert auksta bruta pudeli, kā laikā nodoties pamatīgai sevis žēlošanai (skaidrā es īsti neatrodu objektīvu iemeslu sevis žēlošanai) un aizmigt. Pamosties ar paģirām. Nožēlot. Nogurt no nožēlošanas.
Bet mēs būsim godīgi, mēs brauksim skriet. Un tad mēs, cerams, kāpsim zirgā,kurš pēdējā laikā uzvedās dīvaini. Varbūt viņam arī vecuma izmaiņas...
