Šādos rītos ir tik patīkami uzlekt uz riteņa un, puķainajiem svārkiem plīvojot, traukties pa ielām. Tāda dumpinieciska sajūta, pabraucot garām spīdīgiem mersedesiem ar solīdiem ļautiņiem tajos, uzliekot šņorzābakos tērpto kāju uz apmales un ar pārākuma sajūtu paskatoties apkārt. Manas ielas, mani luksofori un manas krāsainās lapas. Šodien jūtos pārliecināta un apmierināta ar dzīvi.

Tas ir apbrīnojami, cik brīnišķīgi cilvēki ir apkārt, pat ja tikai binārajā kodā. Darīt, lai arī, droši vien, nav viegli un varbūt pat rada apgrūtinājumu. Un kad es atkal pievērsīšos cilvēku mīlestībai?
Between what has to be done and what I want I choose to be a little bitch!