Darba intervija un nedaudz apšaubāma kompānija, vismaz manā aizspriedumainajā galvā. Bet tie +100ls aizmiglo acis un liekas tik jauki, ka ziemā pēc komunālo nomaksas būs vairāk par 60ls pāri palicis. Cik grūti ir sākt ko jaunu! Bet vajag. Vismaz pamēģināt. Vai ne? Jebšu nē. Jo vieta te silta un patīkama. Tur ārā ir ne tikai patiesība, bet arī nestabilitāte.
Un ja nu es palieku bez nekā?
Un tā nu es naktīs neguļu, domādama par to, vai vajag. Varbūt pa ceļu pretī nāks kāda labāka vakance. Varbūt es tomēr saņemšos rakstīt motivācijas vēstuli Ārlietu ministrijai.

Ja es būtu itāļu matrona ar ģimenes krodziņu, kas droši vien sauktos "Pie mama's Vakardienas" (nav gluži itāliski, es zinu, bet stāsta labad domu saprotam), tad amerikāņu tūristu bukletiņos par mums būtu rakstīts- it might look like shit but it tastes delicious!
To es iedomājos cepot ābolu plātsmaizi ar pārpalikušās picas mīklas pamatni.