šorīt skrienot mani pārņēma pasaulīgas skumjas par to, ka priežābola vietā man ir jāsaka ananass.

un tagad pavisam klišejiski gribās dziedāt: But remember when I moved in you and the holy dove was moving too... jo ir nu tā, smeldzīgi, bet vispār jau priecīgi, ar burvīgām brīvdienām, kad skrien no vienas uz otru ballīti briesmīgi ķiķinādami, viss liekas smieklīgi un labi. Mēs paši jauni, skaisti un mūžīgi. Bet vienmēr ir jāaizbrauc. Un vienmēr ir trešdienas, kad nevienam negribas ar Tevi iedzert Tavu svētku šampi. Un vienmēr ir tā, ka nav. Tevis nav te.
Un tad nākas dungot un pūst šnupdrānītē, ka nobody loves me, even Santaclaus... bet vispār mēs esam optimisti. Un mums ir pasaulē skaistākās tulpes, un māsa šodien dīžejam rekvestojusi Aidolu Billija Baltās Kāzas, brīdī, kad izbraucu no mājām.