November 16th, 2012 (10:31 am)
modernā deja un sāpošs ribu apvidus, nemaz nerunājot par zilajiem ceļiem un elkoņiem. Tā lūk mums tūļām iet. Pa grīdu vien, pa grīdu vien... Bet rīta skrējiens atsperīgs un priecīgs. Arī skrējiens uz vilcienu ar pakaļējo riteni rokā skaists, ar zilām debesīm un materializējušos miglu pārpalikušajās lapās. Tāds aktīvs novembris, visko gribās, visko vajag. Piparkūkas un vilcienu uz Valgu. Brīvdienas Tartu un cerība, ka viss būs mierīgi, jo šitos emociju sprādzienus un ego cīniņus jau viens normāls cilvēks nevar izturēt. Tāpēc jācep kūkas, jāspēlē teniss, jābrauc ar kanoe un tikai pašās beigās mierīgas sarunas.
Mūs šodien velk uz nostaļģiju. Bet ar prātu gribās skriet- daudz un tālu. Ej tak tu tur un tur... Yes, ma'm! I shall!