vakar DIIV koncertā jutos viegli senila, tik daudz jaunu ļaužu, ka pats neviļus sajūties appelējis. Bet puikām nebija ne vainas, tagad varu droši justies moderna (bet veca), jo jaunākais no hip&happening redzēts (iesēžas šūpuļkrēslā un apmierināti sūc pīpi)!

vakar lasīju Kultūras Dienu un kārtējo reizi domāju, ka tas ir ļoti, ļoti skumīgi, ka mūsu kultūras avīze(pat ne avīze, bet pielikums, un jā, es zinu, ka ir atsevišķām nozarēm veltīti izdevumi)ir četras lapas! Reizēm intriģējošas, izglītojošas, reizēm ne, bet- četras! Salīdzinājumam, igauņu SIRP, kas iznāk katru nedēļu, ir daaaaudz biezāks, tāds, kuru sarullējot, var kārtīgi sadot kādam pa seju. Ar mūsējo nevar neko. Varbūt vienīgi pielīmēt pie sienas Backstreet Boys plakāta vietā, reizēs, kad titullapa padevusies laba (un tā ir vairākumā gadījumu).
Un nav jau tā, ka mēs būtu mazāk inteliģenti un kultūrorientēti (pieņemsim, ka var saprast, ko es ar to domāju)vai ka mums nav par ko rakstīt, bet šķiet, ka esam mazāk apņēmīgi par to runāt un priecīgi izrādīties, cik forši mēs varam un cik forši citi var. Ja vien tas nav par ekonomiku vai kleitām pirmizrādēs, protams! Nu labi, tas ir pārspīlēti, bet es arī gribu kvalitatīvu kultūras avīzi, kuru lasīt tajās retajās reizēs, kad braucu vilcienā, lai taču visi redz, ka es arī esmu inteliģenta, ka mani arī interesē kas, kur, kad... Īsumā, man patīk, bet gribas vairāk!