December 11th, 2018

Arrrrgh, savācies mazais! Tagad, kad tik svarīgi būtu ievērot režīmu, kustēties, pietiekami gulēt un ēst ēdienu, es daru visu, izņemot to. Un es jūtu, ka esmu viss izjucis pa gabaliņiem galvā un ķermenī. I am a messy mess, un es zinu, ka to varu novērst, bet nē. Es zinu, ka man tagad būtu jāēd, bet negribas, negribas piecelties, gatavot, košļāt, negribas celties no rītiem, sasiet skrienambotu šnores un un skriet. Negribās vairs vakaros braukt ar riteni. Neko negribas. Un jo mazāk daru, jo mazāk gribas, un iekša kļūst aizvien mesīgāka. In a way es jūtos kā netīrs, pieputēji dzīvoklis. Will there never be balance in my life?!

From:
Username:
Password:
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Subject:
No HTML allowed in subject
  
Message: