ļoti dīvaini, cik daudz motivācijas man dod darbs un kā maina prioritātes.
Šobrīd ļoti daudzas lietas skatos caur darba prizmu- kā palīdz vai traucē tam, in a way man prieks, ka man tas nozīmē tik daudz, no otras puses tas nozīmē arī daudz lielāku atkritienu, kad kaut kas nesanāks un daudz augstāku baiļu līmeni attiecībā uz potenciālu neizdošanos, kas mani paralizē. Kā arī daudz vispārēju I'm a failure rada. Bet ok, tam mums tagad būs terapeits.
Tā arī bija interesanta pieredze, skatīties, ka daži jautājumi mani dara defensive, ķip- ko lien manā dzīvē. Amizanti tas ir tāpēc, ka teorētiski jau Tu esi atnācis parunāt par savu dzīvi un par to vēl arī piemaksāt :) kas, starp citu, man liekas, ka varētu man arī palīdzēt atvērties, jo šis ir pakalpojums, un man nevajadzētu justies kā burden, kas ir tas kā jūtos parasti, runājot par sevi. Vēl likās negaidīti, ka apraudājos pie jautājuma par pēdējo attiecību izjukšanas. Oh well, gan jau arī tas pamazām izsāpēs.
Nepatīk tas, ka pirmdienu rīti, kas nozīmē, ka tālākā diena var būt ļoti nepatīkama. Vai varbūt pagājušajā reizē tā bija daļa no slimības vainas, kur galva kā spainis.