high5, es šorīt esmu raudājusi jau 3 reizes - kad uzzināju, ka neviens man nav pateicis, ka mani 12ie šodien brauc ekskursijā, līdz ar to, mana rūpīgi izplānotā pati, pati pēdējā mācību stunda ar kārumiem (kurus vakar gatavoju līdz pusdivpadsmitiem vakarā) nenotiek un man nebūs iespējas no viņiem atvadīties, kad starpbrīdī uzzināju, ka klasesbiedrenei/bijušajai draudzenei ir nomirusi mamma, un kad pēc stundām ar 11.klasi gāju ar mācību pārzini runāt par to, cik ļoti neforša ir šī situācija ar iekšējās komunikācijas trūkumu. bet varbūt raudāšana nebija slikta izvēle, jo visa skolas administrācija ne tikai deva man visādas pienu saturošas končas, ko varēšu izdāļāt, bet arī iemainīja man tā skolotāja stundu, kurš šodien nozadzis 12.klasi, ceturtdien tomēr viņus satikšu.