hahaha, jā, es tā saprotu šo sentimentu, a la "nafig man šo vajadzēja, te tak garoziņa ūber alles"! bet man tas sevī šķiet nedaudz smieklīgi. bieži domās atsaucos uz Jenny Lawson grāmatā Furiously Happy viņas vīra teikto - ka viņu attiecības noteikti nepadara dzīvi vienmēr vieglāku, bet LABĀKU gan.

skumt un ilgoties taču ir normāli un mazliet neizbēgami, jo nav jau tā, ka tad, kad neesam attiecībās, neskumstam un neilgojamies - pēc kādiem ļaudīm, vietām, lietām, pēc neesošiem partneriem utt

uz cik ilgu laiku būsi prom? (skaidrs, ka superprivate q, droši neatbildi)
also, varbūt Tev zināmas labākās vietas, kur Tallinā nodrošināt sevi ar saldējuma izēšanās resursiem? (esmu jau noskaņota doties uz kaubamaaja pēc tofuline salčika, jo šīs ir brīvdienas un es rīkoju sev svētkus, ha, bet ja nu ir kādi vegānu vēl īpašāko saldējumu noslēpumi, par ko esi informēta, pweeez pweeez pweeez cut me in?)