protams, plānot savu rīcību ir vēlams. bet man ļoti patīk teiciens - planning is essential, and plans are useless. padomā, piemēram, cik bieži līdz šim savā dzīvē esi par kaut ko bijusi pārliecināta, un pēc tam pārdomājusi - tā ir katram, viņam arī, Tev arī. un pat, ja neviens nepārdomā - kamēr nav tā, ka šī joma kļūst REĀLI AKTUĀLA, tikmēr visi sarežģījumi, kas ar to saistīti, principā ir tikai fantāzija.

jo tāds īsteni gatavs jebkurā gadījumā nekad nebūsi, dzīve ir neprognozējama un nedroša. un man principā liekas - random iekāres ir atsevišķa tēma, ar kurām kaut ko darīt var neatkarīgi no (bez)bērnu plāniem! tb, random iekāres principā arī var apvienot ar attiecībām, vai arī, ja problēma tajā, ka otrs neatbalsta šādu koncepciju, tad daudz svarīgāks ir jautājums, vai tiešām tieši šī bērnu lieta, kamēr neviens konkrēti pēc bērniem neīd, ir tas galvenais dealbreaker, kas liek attiecības pārtraukt random iekāres īstenošanas vēlmju dēļ. katrā ziņā, veiksmi, lai kā arī nebūtu, ceru, ka izdosies sabīdīt lietas tā, lai jūties apmierināta ar iznākumu!