Kā tas nākas, ka eksistē vairākas sievietes, ar kurām, manuprāt, man sanāktu lielisks forever after un tieši neviens vīrietis. Ever.
Gan jau tās ir viltīgās smadzenes, kas zina, ka no turienes nekāds komitments īstenībā nedraud un tad var lepni iznesties, ka šito jau gan mierīgi un uz mūžiem varētu (Erasmusā bija brīdis, kad būtu varējuši dzīvot ar tā brīža draudziņu kopīgos apartamentos, bet es nomīzu un uzskaitīju visas iespējamās sliktās lietas, kas varētu notikt. Kad bija skaidrs, ka kopā dzīvošana atceļas jo saimnieks tomēr nevar mums izīrēt to istabu, es priecīgi sāku čivināt par to, cik gan jauki būtu kopīgi dzīvot :D I know, I'm silly)
Beidzot aizsūtīju pieteikumu vizītei, gribu ieriebt Belēvičam...