116 |
18. Aug 2017|14:20 |
manī ir visādas lietas, bet varbūt nemaz nav, jo es nezinu, kas tās par lietām, bet man šķiet, ka tās tur tomēr varētu būt, tāpēc es par tām turpinu domāt, bet es taču nevaru domāt par to, kā nav, jo tā nav, tātad manī ir visādas lietas, kuras tur ir uzradušās, jo es par tām domāju, bet ir bezjēdzīgi tās mēģināt iekārtot sevī ērtāk vai aptaustīt, jo caur ādu pat kaulus īsti nevar aptaustīt, tātad man ir jāpārtrauc par tām domāt un tās pazudīs, jo tur uzradās tikai manas domāšanas rezultātā, bet ir arī otrs variants, kas būtu izdomāt tās no sevis ārā, es tikai vēl nezinu, kā tas notiek.
es to gribētu saukt par saliktu nekārtotu teikumu. |
|