| 101 |
18. Maijs 2017|12:45 |
ir daudz jocīgu lietu, kas man liek justies labi. viena no tām ir apziņa, ka man pieder trash džinsa jaka.
šodien skraidu pa pilsētu, sūtu e-pastus, zvanu, rakstu neatelsies. tieku galā. bet kārojas dienu ar bezsirdsapziņas pārmetumu atelpu (proti, tādu, kurā neatpūšos uz nedarītu darbu rēķina). pat tikšanās (to ir maz) ar draugiem pēdējā laikā uztveru kaut kā izkropļoti - uzmācīga nepieciešamība kopā pavadīt laiku, runāt, būt priecīgam, iedzert. respektīvi, produktīvi pavadīt tikšanos. tas laikam tādēļ, ka šīs izklaides ir iespiestas darbu jūklī un tās tieši tā arī uztveru - kā paveicamus darbus. vēl kārojas kaut ko palasīt. lasīt nevis tā, lai to analizētu, aprakstītu, pārstrādātu, bet lasīt vienkārši tāpat.
pēdējā laikā ļoti labi esmu iemācījies būt viens un nejusties slikti. gribēju rakstīt, ka turu savu vientulību grožos, bet nupat izgāzu trešdaļu alus pudeles pār kompi un darba galdu. diez vai es kaut ko esmu spējīgs turēt grožos. par kursa darbu (pēdējā brīža haltūru) dabūju devītnieku. smieklīgi. tikko sapratu, ka mēneša beigās apritēs gads šajā darbavietā. nekad vienā vietā neesmu nostrādājis tik ilgi. kaut kā jāatrod laiks sakārtot dzejoļus muzeju naktij un iespēt svētdien uzrakstīt sakrājušos tekstu parādus. apmēram tā arī šaudās manas domas un ikdiena - bez struktūras. |
|