| 81 |
25. Jan 2017|00:56 |
brīvdienas pavadīju slimojot, vārtoties pa gultu un skatoties seriālus - tas man vienmēr tāds padošanās žests. šodien ieraudzīju feisītī, ka pasākums, kuram taisu atdzejojumu ir jau piektdien. fakin dirsā - it kā palikušas pāris lapas, kas ir viena vakara darbs, bet teksts ir vēl jāsavāc un jāizrediģē. un izdarīt to tā, lai man nebūtu kauna, laika vairs nav. esmu dusmīgs, ka neviens man nepateica kurā datumā ir lasījumi un uz to, ka atļāvos slimot un nestrādāt divas dienas no vietas.
tikai tagad saprotu, ka rakstniekiem/dzejniekiem salīdzinājumā ar tulkotājiem/atdzejotājiem ir vienkāršāka dzīve - viņi var uzrakstīt sūdīgu tekstu un radīt sūdīgu iespaidu par sevi, bet tulkotājs sapisīs iespaidu arī par autoru. tad nu par to nu arī šodien atkal attapos stresā drebot rokām - ļoti negribu piekāst autoru. un esmu ļoti dusmīgs uz sevi. |
|