| 105 |
[29. Maijs 2017|20:25] |
|
visiem vienmēr stāstu, ka man iet labi. tā jau arī ir. tikai mani atkal ir panācis nogurums. vienmēr meklēju tam ārējus cēloņus - sesija, vai istabu aizēno koki un nav saules. daudz darba, vientuļi, vai kas cits. bet varbūt, ka es vienkārši negribu atzīt, ka nogurums dzīvo manī un, ja to nepieskata, sāk izplesties. nu, līdzīgi kā kiviča aforismā "cilvēki vienkārši piedzimst vai nu priecīgi, vai bēdīgi". mums tagad uz virtuves palodzes ir arī jehoviešu bukletiņš/ceļvedis laimīgai ģimenes dzīvei. aizšķīru kiviča grāmatu līdz beigām: laikam kādā nenosakāmi senā brīdī esam bijuši tik piedzērušies/edgy/bez papīra, ka esam tur pierakstījuši delisnack pasūtījumu. kopā septiņas porcijas. rīt semiotikas eksāmens, uz galda dziest kafija un negulēta nakts. vakar taisīju suši. |
|
|
| 106 |
[29. Maijs 2017|23:34] |
|
skatoties, kā kaķe katru dienu vairākkārt cenšas izspraukties caur veco, dubulto koka logu labirintu, lai tiktu pie svaiga gaisa, es domāju par sīsifu. es ceru, ka viņa ir laimīga. es ceru, ka arī es esmu laimīgs spraucoties caur eksāmenu labirintu. |
|
|