| 89 |
[7. Mar 2017|16:19] |
sēžu darbā, darāmā tik daudz, ka neko negribas darīt, tādēļ nupat izdzēru pudeli sidra. liekas, ka pat izsvītrojot puslapu ar iekrājušamies lietām to nekļūs mazāk, tādēļ nav jēgas ķerties klāt.
ienāca prāta, ka neatceros pēdējo daudzmaz nozīmīgo izvēli, ko izdarīju - uz priekšu mani grūž inerce, viss ap mani ir pirms pieciem vai cik tur gadiem izdarītu izvēļu sekas. ar l. nesen runājām, ka neizsakāmi kārojas sev iespert pa pakaļu. esmu kā šaurībā auguša koka lapotne, kuras formu noteikuši apstākļi, kuros sēkla uzdīgusi. gribas mainīt augšanas apstākļus, nevis ļaut tiem mainīt mani. gribas iespert sev pa pakaļu. |
|
|