Saplēstās bērnības kāpņutelpās,
Ar skatieniem vērīgiem, neapveltītās.
Rindās savītas kā romānos par vēstuli - pudelē ceļotāju.
Par dienām tām, bez kaisles tās.
Sagaidītās dāmas pilsētas pagalmā.
Nebija buķetes puķes,
Nebija filmas, nebija pastaigas un vakarā ilgas..
Privātmāju studenti tumšās vārtrūmēs,
Klīst, kad mēness plūst gaismā - zvaigžņu aprindās.
Peld pa rīmēm, peļ par dzīvēm, cilvēkiem
Taktīs, cilpās liek.
Piepilda tukšās piestātnes un balts kuģis - vētrā skrien.
Nogremdēta armāda; cīņas zaudētas.
Stāsti paliks vien pierakstos glabāti.
Cilvēks cilvēkam stāsta un cilvēks cilvēku lād.
Glāzes šķind; plīst vāzes.
"Ar Dievu, mīļā!", krīt masts un Daugava glabā vēsturi.
Es neraudu. Manās acīs nav asaru, pār tām līst lietus.
Ja kāds prasa, tad manās acīs nav asaru.
Pār tām līst lietus..