Saplēstās bērnības kāpņutelpās, Ar skatieniem vērīgiem, neapveltītās. Rindās savītas kā romānos par vēstuli - pudelē ceļotāju. Par dienām tām, bez kaisles tās. Sagaidītās dāmas pilsētas pagalmā. Nebija buķetes puķes, Privātmāju studenti tumšās vārtrūmēs, Cilvēks cilvēkam stāsta un cilvēks cilvēku lād. "Ar Dievu, mīļā!", krīt masts un Daugava glabā vēsturi. |
|
Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |